pirmdiena, 2009. gada 7. decembris

drīz paceļamies

Iespējams, bet tikai iespējams, ka šis līdz Ziemassvētkiem būs mans pēdējais ieraksts. Jo šobrīd sajūta, ka aizvadāmā gada dienās nepieciešams vairāk miera.
Tie, kuriem nav lielas nojausmas, kā noslēdzās manas īsfilmas "Drop&Pick Up" pirmizrāde, interesēs sekojošais: Tas bija lieliski. Mūsu filmiņa ierindojās ne tikai pirmajā vietā starp šī semestra filmām, bet ieguva tik daudz komplimentu, ka es nespēju vien beigt piesarkt no laimes. Kevins (mūsu pasniedzējs) apgalvoja, ka darbs ar kameru ir lielisks, stāsta attīstība ļoti veiksmīga un darbam piemīt liela deva mākslinieciskās izpausmes. Viņš sacīja, ka sagaida mūsu tālākajās dzīvēs kaut ko ļoti saistītu ar šo sfēru. Es sāku sagaidīt no sevis ko tādu, jā. Un atklāšanas un noslēdzošās ainas esot labākās, kādas viņš pieredzējis visa kursa laikā, kopš viņš pasniedz šīs lekcijas. Varētu teikt, ka es lidoju. Un šo darbības vārdu es pielietoju pagātnē, tagadnē un, ja latviešu gramatika atļautu, liktu arī nākotnes formā.
Piektdienas vakars turpinājās visās tā lieliskajās gaitās ar divu stundu braucienu vilcienā līdz Ostersundai pie Gintas un Rūda. Wipī! Kliedzieni un spiedzieni jau pie stacijas durvīm un trakie latvieši devās iekarot Erasmus pasauli. Nākamajā rītā viņi steidzās iekarot biatlona trasi un, jā, es kliedzu: "Turies, Ilmār!", jo viņš savās slēpēs paslīdēja man tieši gar degungalu.Tik daudz emociju vienuviet - ar sarkanbaltsarkanu krāsu pleķi uz vaiga, kuru nomazgāju tikai pašā vakarā pirms gulētiešanas , tik daudz smaidiem, smiekliem un laimes mirkļiem.
Un nākamais rīts atsteidzās ar vairākiem aļņiem aļņu fermā. Kaut kur Zviedrijas sniegotā nekurienē Tu, cilvēks, apjēdz, cik liela dažādība piemīt šai pasaulei, kuru Tev ir iespēja aptaustīt. Šī taustīšanās turpinājās arī Ziemassvētku gadatirgū, mājupvilcienā, pēdējā Erasmusnieku pirmsziemassvētku atvadu ballītē un vēl līdz pēdējam mirklim, soļojot mājup ar Hanno, Martinu un Aahtu. Ar viņiem tik sen nebiju gājusi kopā mājās, ka tas man uzdzina nepārvaramas atmiņas par sākumu šeit - zviedru zemē. Sagribējās bišķi, bišķi kaut ko pagriezt atpakaļ. Pēkšņi kaut kas likās atkal nenovērtēts un par ātru aizskrējis. Kā jau vienmēr.

2 komentāri:

  1. Mīlīt, mums tāds prieks par visu lielisko, kas ar tevi atgadījās, atgadās un atgadīsies! Būūūčas :)

    AtbildētDzēst

Sekotāji