1,2,3 nu tu esi brīvs

Krāsainās dienas turpina spoguļoties manā ikdienā. Es zinu, ko es tagad darīšu pārbraucot mājās. Taisīšu picu vakarus - jo tas ir tik radoši, katrs liek, ko grib uz savas picas apgabala un beigās ir - pārsteigums!
Vakar bija mans pirmais šī rudens pārgājiens, vieta, kurp devāmies, saucas Naturstigget, tāds mežs un traks kāpiens kalnā. Pēkšņi atminējos Līču-Laņģus Uģīša pavadījumā. Kājas bija mazliet mitras, nogurums lielāks nekā biju to ieplānojusi, jo priekšā vēl bija Nīderlandiešu puiku dzīvoklis, pie viņiem notika iesildīšanās ballīte Karhuset vakaram, kuru es traki gaidīju, jo zināju, ka uzstāsies rokgrupa, un manām asinīm kaut kas tāds bija vienkārši nepieciešams.
Un vilšanās nebija, nevienas pašas. Es neesmu stāstījusi, kā tas studentu klubs patiesībā izskatās. Vakar viņiem bija kaut kāda maskarāde, jo vietējie zviedri bija pārģērbušies gan par vikingiem, gan līgavām, raganām un visu ko citu. Es jautāju zviedru puisim Danikam, kas tā par tematiku, bet viņš nezināja. Tas mani pārsteidza. Viņš laikam pārāk daudz uzturas mūsu sabiedrībā un zaudē kontaktu ar savējiem. Piektdienās un sestdienās klubā ir atvērtas pilnīgi visas telpas. Ieejas zālīte ir maza, caurstaigājama, ar dīvāniņiem un samērā labu mūziku. Tikai vietas maz, kaut gan vienā pirmdienā mēs tur dejojām. Pēc tam ir liela telpa ar ekrānu uz sienas, pa kuru parasti rāda futbola mačus, mūzikas video klipus un tamlīdzīgi. Šī vairāk vai mazāk ir kluba klusā puse ar galdiem un krēsliem un sarunām. Karhuseta pagrabstāvā ir vairāki nodalījumi ar maziem atpūtas stūrīšiem un lielā zāle, kur visbiežāk skan R&B vai kluba mūzika. Nevarēju ilgi tur palikt vakar. Bet zviedrēni ir kā traki uz šādu mūziku. Mēs, protams, izprasījām dīdžejam rokmūziku un bija - Joan Jett & the Blackhearts "I love Rock `n` Roll".
Bet pats svarīgākais Karhuset mūzikas dzīves stūris atrodas atsevišķā telpā ceļā no pagrabstāva uz Main Hall. Tur ir skatuve dzīvajai mūzikai, un vakar es šajā vietā pieredzēju 2 zviedru rokgrupas. Viena bija Loyalguard, otrai nosaukumu diemžēl nezinu. Manī nāca atmiņas par Fonteina laikiem un Liepāju, bet Sofija man blakus visu laiku sacīja, ka šī mūzika viņai atgādina draugus un mājas. Tā nu līdz sirds dziļumiem izbaudīju rokdzīves uzliesmojumu sevī.
Zviedru jaunieši mani sāk kaitināt aizvien vairāk, jo iedzēruši reizēm kļūst pat rupji un agresīvi. Mājupceļā visu laiku par to sūdzējos Hanno. Viņš gan sacīja, ka tas tomēr ir atkarīgs no dzēruma pakāpes un cilvēka. Hanno dzīvo vienā dzīvoklī ar zviedru meiteni, kura esot ļoti draudzīga un jauka. Vakar arī tiku iepazīstināta ar viņu un vēl vienu zviedru puisi.
Bet iepriekšējā nakts bija drausmīgi auksta. Sāku noprast, ka rudeņa Sundsvālē nemaz nav - vasaru uzreiz nomaina ziema. Liepziedu tēja ar medu jau tagad ir mans uzticamākais sabiedrotais.