dienas kļūst īsākas un aukstākas

Vajdzētu doties pie miera, bet šī diena bijusi tik jauka un interesanta, ka gribas uzklabināt kādas dažas jaunas rindas.
Pats interesantākais un svarīgākais - šodien no bibliotēkas atnāca ziņa, ka esmu saņēmusi savu zviedru valodas mācību grāmatu. Kopā ar Kaju (somu) priecīgi devos tai pakaļ, jo vajadzēja viņam parādīt, kur atrodas grāmatnīca, viņš vēlējās šo to pasūtīt saviem biznesa kursiem. Septiņos vakarā kopā ar Nakstiniešiem man vajadzēja doties uz futbola spēli. Sundsvāle pret Upsalu. Biju priecīga ieraugot nīderlandiešu puišus, kuri tuvojās manām kopmītnēm (viņi dzīvo blakus ielā), jo pēdējā laikā man šķita, ka visi no viņiem apzināti izvairās. Ahts stāstīja, ka viņi esot traki ātri tikko paēduši, jo baidījušies nokavēt satikšanos. Viņi ir dīvaini, bet man šķiet ļoti jauki, tādi dabiski savās jocīgajās izdarībās, neko nepietēlo.
Man ļoti patika spēle, atrasties tik tuvu spēlētājiem, redzēt katru saspringto muskuli viņu sejās - es nekad nebiju bijusi uz šāda veida spēlēm. Te bija sanākuši arī mazie futbolistu fani, ģērbušies Sundsvāles komandas formās, viņi visu laiku kaut ko dziedāja un kliedza. Pasākums patriotisks, tik tiešām. Mums priekšā sēdēja viens ķīnietis, kurš visu spēli fotografēja un filmēja. Es nesaprotu, ko viņš pēc tam iesāks ar to iegūto materiālu, šī bija tikai pirmās līgas spēle, nevis kaut kāds čempionāts, bet, acīmredzot, viņš bija par šo maču vēl sajūsminātāks nekā es.
Lieki piebilst - Sundsvāle uzvarēja ar 2:0.
Pēc spēles devāmies pasēdēt uz Karhusetu. Atkal lielā Erasmus ģimene. Šajā vakarā Rams man ļoti daudz stāstīja par Indiju un tikpat daudz prašņāja par Latviju. Viņš teica, ka esmu ļoti drosmīga, viena atbraucot šurp mācīties no savas universitātes un valsts. Nu nezinu gan. Var just, ka viņš ir lepns, ka nāk no Indijas. Jo uzskata, ka pasaule tik daudz ir ieguvusi no šīs zemes - zeltu un citus dārgakmeņus un pirmās operācijas esot notikušas tieši Indijā, tātad arī medicīna aizgūta no viņiem. Es gribētu kādreiz turp aizbraukt.
Mēs ar Sofiju plānojam braucienu uz Stokholmu - 16. septembrī. Iepirkšanās ziemai, jo te paliek aizvien aukstāks.
Mājupceļā kopā ar vācieti Hanno, un abiem nīderlandiešu puišiem pļāpājām par velosipēdiem, nīderlandieši ir šī transportlīdzekļa absolūtākie patrioti. Un Oskara dāvinātajam pulkstenim ieplīsa siksniņas saturētājs. Neraža.
Es ceru, ka Annija ir kārtīgi ieballējusi savu dzimšanas dienu Valmierā. Gaidīšu atsauksmes.