mazās svētdienas

Jau kopš ceturtdienas tāda sajūta, ka katra diena ir svētdiena, jo rīti ir lēnumlēni, bet vakari aizvadīti kopīgās sarunās un smieklos. Sestdienā (kas tomēr nav svētdiena)priecājāmies par Sundsvāles pilsētas festivālu, kurā notika gadatirdziņi, dziesmas un nacionālās zviedru dejas. Tās bija tik jaukas un smieklīgas padzīvojušu sievu un vīru izpildījumā, ka lika man nepārtraukti smaidīt. Un nacionālie tērpi mazliet atgādina rūķu ietērpus - vīriešiem ir cieši pieguļošas bēšas vai zilas zeķubikses ar šortiem, balts krekls un veste un galvā sarkana cepure.
Vakarā devāmies uz klasisko koncertu baznīcā. Es ļoti sapriecājos, ka tikšu iekšā šajā arhitektūras brīnumā (mani vienmēr aizkustina baznīcu formāti,un šī ir viena no lielākajām, kādu jebkad esmu redzējusi), bet koncerts diemžēl notika tai piederošai blakus ēkai. Un tas bija lielisks. Trīs mākslinieki spēlēja čellu, vijoli un klavieres, izpildot Haidna, Šūberta un vēl visādu autoru skaņdarbus. Manas domas aizplīvurojās tālēs nezināmajās, uzmeklēdamas sev vissiltākās nosēšanās vietas.
Man patika pat mācītājs. Viņš ik pa laikam piecēlās un skaņdarbu starplaikos bilda kādu vārdu. Viņam bija gari, astē sasieti mati, jocīgas brilles un moderns piespraužamais mikrofons, lai visi viņu varētu dzirdēt. Un viņš nepārtraukti jokoja, jo zālē sēdošie (kuri saprot zviedriski) ik pa laikam skaļi un gardi smējās.Rike man paskaidroja, ka mācītājs ļoti daudz runājis par zviedriem, kuri aizbrauc no Sundsvāles (nemaz nezināju, ka tā ir tik sasāpējusies problēma). Un vēl viņam bija kāds stāsts par jaunekli, kurš atbrauc uz Zviedriju un mācās zviedriski, lai paliktu šeit. Tas gandrīz kā par mums visiem.
Un Normalmsgatanas party istabā vakar bija līdz šim grandiozākā ballīte cilvēku skaita ziņā. Un es iepazinos ar zviedru Gustavu, kurš bija diezgan jauks. Beidzot internacionālā dzīve ir ieguvusi arī iezemiešu noskaņu. Tomēr vienu es nesaprotu - kāpēc pēc ballītēm zviedri savācas kopmītņu pagalmā, bļauj un dzied. Jo man taču patīk gulēt pie atvērta loga. Būs jāpierod un gan jau ziemā viņiem šitas niķis neies cauri.