Labvakar.

Jāsāk ar pašu svarīgāko - aizvadīta vēl viena elpu aizraujoša, smiekliem bagāta, radoša nedēļa.Piektdien bija Oktoberfests. Daļēju vilšanos manī izraisīja faktors, ka tikai es, Kapusīne un Kristīna bijām pacentušās, lai izveidotu savu ārējo veidolu atbilstošu visām vācu tradīcijām.


Tomēr "lovely germans", kā mēs tagad ar Kapusīni dēvējam mūsu draugus bija padomājuši gan par alu, gan tradicionālo virtuvi.
Arī mūzikas skaņās gremdējāmies pavisam īstajās, tradicionālajās un vāciskajās. Šķiet, ka šī bija mana līdz šim jautrākā ballīte Zviedrijā






Nākamajā dienā izjutu īpašu radošā gara pieplūdumu savām smadzenēm, kā rezultātā tika radīts daļējs sižets manai topošajai īsfilmai, kurai jābūt gatavai ap 1. decembri. Un vispār jaunais kurss neliek sevī vilties. Esmu iekšā ar visiem simts. Bail gan ir par savu nemākulību un absolūti nekādu iepriekšējo pieredzi, bet es jūtu kā acis grib raudzīt visu caur kameras vaigu un domās joņo stāsti, konflikti un atrisinājumi. Un filmas tagad skatos ar pavisam citu rāmi. Manī ir modies režisors. Vai vismaz kaut kas uz to pusi. Šodien bija mazliet "jāpaspēlējas" ar kamerām un leņķiem un to noslēpumiem. Sagadījās, ka esmu vienā grupā ar zviedru meiteni un puisi no Bangladešas. Lai piedod man visi, bet es jutu zināmu diskrimināciju un agresiju no pēdējā puses. Jau iepriekš esmu stāstījusi, ka vienai meitenei maģistra kursos bija problēmas ar šīs pašas tautības pārstāvi - viņš atklāti paziņoja, ka viņa valstī nav pierasts uzklausīt sievietes viedokli un viņš netaisās "auklēties" ar viņu. Nu šodien es piedzīvoju kaut ko līdzīgu. Protams, mana aizsvilšanās pakāpe bija visai spēcīga, jo viss ar sieviešu tiesībām saistītais un diskriminējošais ir viena no retajām lietām un parādībām, ar kuras palīdzību mani ļoti veiksmīgi var nokaitināt. Es spurojos pretim ne pa jokam. Viss beidzās ar to, ka viņš vispār nepiedalījās īsti veidošanas procesā, tikai stāvēja malā un skatījās. Droši vien domāja: "Ha. Pašpārliecinātās eiropietes, ko viņas iedomājas!" Tā es jutos.

Zinājāt, ka daudzi zviedru puiši nesveicinās, sakot: "Hej!", kā to dara citi, bet gan - "čenna!", kas nozīmē "viss ir kūl, viss ir forši". Piestāv viņiem un viņu perfektajai, līdz pēdējai vīlītei stilizētajai un nostrādātajai ārienei.

Vāciešiem latviešu valoda liekas ļoti maiga un patīkama. Torbens man sestdien teica, ka tā izklausās kā maza franču valoda. tas bija dikti mīļi.