Rāmā dzīve

Viņas nav - tās rāmās dzīves. Ik pa laikam šķiet, ka nekas sevišķs jau nenotiek, diena pēc dienas aizskrien garām, mēnesis sen jau aizšāvies un nav vairs atstājis pēdas, bet tas ir pats brīnumainākais - nemaz nejust, cik viss apkārt notiekošais ir brīnumains. Un tieši tāds savā vienkāršībā, neuzbāzīgumā. Dienas un notikumi paši atnāk pie manis - neplānoti.
Šorīt pamodos pēc Studentu kluba atklāšanas ballītes. Tas bija atkal viens traks vakars ar dejošanu līdz pamirst kājas un smiekliem līdz sāk sāpēt vēders. Bet es nu par šo savienojumu nemaz nesūdzos. Un re - Jans man atraksta skaipā, ka jāiet pārgājienā. Biju jau mazliet nolēmusi šo dienu veltīt vairāk vai mazāk nīkuļošanai. Un atkal sajutu, ka esmu brīnumainā vietā - izej mazliet tālāk no pilsētas un apkārt jau kalni, kalni, meži, un ielejas. Un viss tāds skaists, ka gribas noķert, ielikt kastītē un pārvest mājās.
Tūlīt jāsatiekas ar Hanno un Sofiju, cepsim atkal kūku. Nē, mēs erasmusnieki nevaram mitēties ar to ēdiena gatavošanu. Mazajam nīderlandiešu puikam Martinam šodien ir dzimšanas dienas ballīte Tik mazs jau gan nemaz vairs nav - paliek 25. Dzimšanas dienas bez kūkas - to var atļauties tikai reti, ja piestāv apstākļiem un pašam negribas. Nākamceturtdien būs sniegs. Es piecelšos tā agri un iešu viņu satikt.