pirmdiena, 2009. gada 2. novembris

vēlais rudens-šmudens

Hēlōvīns - laikam atzīmēts visur un visās pasaules malās. Briesmu nakts izpriecas nebija jau ar nemaz tik traki biedējošas.

Es nespēju izdomāt neko citu, kā vien būt ragana. Zinu - nekas sevišķi oriģināls un neparasts gan tas nav. Pagatavoju arī speciālo burvju dziru - šajā gadījumā gan tā bija vienkārši bole. Un par lielu pārsteigumu ne vācieši, ne zviedri, ne somi, ne franči šo dzērienu nekad nebija baudījuši. Priecājos atklāt kaut ko jaunu. Un vistuvākajā laikā mēs gatavosim kartupeļu pankūkas. Torbens (mūsu otrais pavārs aiz Rikes) jau ir pilnīgi iekšā šajā procesā un tā plānošanā.
Vispār neticās, ka noticis jau ieskrējiens trešajam mēnesim šeit, bet pēc mazāk nekā 2 mēnešiem Ziemassvētki un mājas. Nakts no 20. uz 21. decembri būs visīsākā šajā gadā. Klīst baumas, ka Sundsvālē saule šajā laikā ausīs pusdesmitos un rietēs ap pusdiviem. Nezinu, cik tur taisnības, bet priecājos, ka būšu Latvijā šajā mirklī.
Vispār pirmajā mēnesī Universitātē nebiju ievērojusi ārkārtīgi daudzas sīkas detaļas. Tagad, kad mācības ir teju katru dienu vismaz četras stundas, ik pa laikam atklāju, ko jaunu. Piemēram J mājā, kas ir Mediju un komunikācijas fakultātes pārvaldībā, aiz maziem stikliņiem gaiteņos ir iespējams paņemt plāksterus, manuprāt, ļoti jauki pārdomāts, domājot par studentu veselību un labklājību. Un man ļoti patīk čillrūms pirmajā stāvā, kur studenti var uzvārīt tēju, kafiju un pat uzsildīt sviestmaizes, lasīt avīzes, žurnālus, pasēdēt sarkanajā dīvānā un papļāpāt starp lekcijām. Te viss ir ļoti mājīgs. J mājā universitātei ir pašai sava studija ar filmēšanas iekārtām, apgaismojumu un kamerām. Traki auksta telpa, bet lieliska, mana pasaule.
Vakar (kārtējais vakars Normalmsgatanā) sēdējām virtuvē un smējāmies paši par sevi (cik tipiski), jo Rike un Kapusīne adīja (es gaidu atpakaļ savas adāmadatas, kuras šobrīd lieto Kapusīne, tad arī es adīšu), un mēs runājām, ka, es, piemēram, atgriežoties no Zviedrijas būšu kļuvusi par kaut kādas mājsaimnieces paveidu, jo esmu sākusi pārzināt kūku un citu ēdienu receptes, adīt utt. Pārējie smējās, ka mani draugi prasīs: "Kas ar Tevi Zviedrijā ir noticis?" Bet es priecājos par savu dzīves dažādību, kas neaprobežojas vien ar ballītēm, ballītēm. Krāsaināks erasmus, nekā es biju gaidījusi.
Šodien ar Kapusīni, trenējoties filmēšanai, veidosim filmu par citplanētiešu iebrukumu :D Es filmēšu, Kapusīne būs citplanētietis ar hennu un foliju uz galvas.

4 komentāri:

  1. Mums prieks par tevi! Un Z arī ir mājsaimnieces paveids/e - tu taču zini, ka dievinu gatavot makaronus, cept ābolu kūkas un eksperimentēt ar sviesta pupiņām :D Bučas no U! :*

    AtbildētDzēst
  2. hmm, tad jau laikam vilnas zeķu paku sūtīt nevajadzēs? =) rokdarbi laba lieta, ēst gatavošana ar nav peļama. būtu liels prieks no tā visa kaut ko nobaudīt. =)

    AtbildētDzēst
  3. āā, es atceros to boli, ko mēs dzērām Rīgā :D [jaukas atmiņas] :)
    ā, un var sarunāt oranžus dūraiņus? :D
    bučoju.

    AtbildētDzēst
  4. Cepsim ar Zandu kopā ābolkūkas nākamajā semestrī (sun)
    Laura, sūti man biezpiena pankūkas labāk vai prievītes vai latviešu karodziņus :)
    Zaiga - nē, tik traka adītāja es vēl neesmu :D Un tai Rīgas bolei - jā, tai nekas nestāv līdzās, būs jānosvin kāda diena in Orange :)

    AtbildētDzēst

Sekotāji